Par lūzuma punktu Art Deco stilā kļuva 1929.gada rudens, kad Ņujorkā sākās Wall street finanšu krīze, kas noveda pie ekonomiskās krīzes. Nomāktības un depresiju laikā, kad cilvēki alka pēc greznības un aizmiršanās no dzīves rūpēm. Zīda zeķes un čarlstons, dzīve kā mūžīgi svētki piederēja "Art Deco" un divdesmito gadu dzīves stilam. Tas noteica jaunas vēsmas sabiedrībā, aizsākās sieviešu emancipācija. Kinoteātris kļūst par sava laika templi, bet par laikmeta dievu – ātrums. Lidmašīnas un milzīgi okeāna izpriecu laineri, zinātnes un tehnikas attīstības radīts spēka kults, kuru kā savu ideoloģijas trumpi veikli piesavinās dzimstošie totalitārie režīmi.

Art Deco stils veidojies stihiski, uzsūcot sevī mākslas avangarda virzienu sasniegumus (fovisma krāsas, kubisma formas un abstrakcijas, ekspresionisma izteiksmīgās deformācijas, futūrisma dinamiku), aizņemoties Bauhaus estētikas un funkcionālisma idejas. Šo stilu raksturo biežāk izcelta forma, krāsa un dizains, nevis rotājošs ornaments. Sākotnēji Art Deco attīstās kā jūgendstila evolūcija, sajūsminoties par visa veida eksotiku un pirmatnējām kultūrām, neaizmirstot arī erotiku un sievietes jauno vietu sabiedrībā. 

Galvenie Art Deco centri bija Francija un ASV. Latvijā mākslā vairāk aizrāvās ar nacionālas identitātes meklējumiem, iespējams, tādēļ Art Deco stils Latvijā parādās ar novēlošanos - ap 30-to gadu vidu, kad pasaulē jau ir iesācies tā noriets. Latvijā Art Deco ietekme jūtama vēl Staļina totalitārā režīma laikā - līdz 50-to gadu vidum.

Pazīstamākais interjerists Latvijā noteikti ir Ansis Cīrulis (1883–1942) - grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars, "latviskās identitātes nesējs". Vairāk kārt pieredzi un idejas smēlies Parīzē, izveidoja savu Art Déco "etno" versija. Ar pirmo interjera ansambli, kas pretendē uz vietu Latvijas kultūras kanona sarakstā, vēsturisko uzvaru Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles projektu konkursā 1923. gadā (realizēts 1926.–1929. gadā), Cīrulis manifestē jaunās valsts idejas. Projektējis arī daudzus citus mēbeļu komplektus sabiedriskām un dzīvojamām telpām. Saņēmis zelta medaļu par salona mēbelēm 1. Starptautiskajā amatnieku izstādē Berlīnē (1938). 

Pasaulē pazīstamākais Latvijas veiksmes stāsts ir VEF (Valsts Elektrotehniskā Fabrika) ar Ādolfa Irbītes (1910-1983) Art Deco dizaina radioaparātiem, kas atzīmēti ar Grand Prix  vispasaules izstādēs Briselē (1936) un Parīzē (1937).

Art Deco ietekmēja visas dzīves jomas, sākot ar arhitektūru un beidzot ar nenozīmīgiem sadzīves priekšmetiem, smaržu pudelītēm, putekļu sūcējiem un, protams arī mēbeles. Jāatzīst, ka izcilas Latvijā izgatavotas, Art Deco mēbeles ir patiess retums. Dominē vienveidīgas mēbeles ar noapaļotām riekstkokā finierētām malām un stūriem. Visvairāk Latvijā sastopami ēdamgaldi, žurnālu galdiņi, drēbju skapji, bufetes, krēsli un klubkrēsli, dažādi spoguļu skapīši. Pilnībā no modes ir izgājuša kumodes.

Mēbeļu apdarē atgriežas pie bīdermeijera tradīcijām - mēbeles tiek finierētas ar dārgiem un eksotiskiem kokmateriāliem un izmantots augstas klases šellakas pulējums. Mēbeļu finierēšanā Latvijā galvenokārt tiek izmantots rieksts, karēlijas bērzs un ozols, masīva koka detaļām - ozols. Tiek izmantoti arī jauni materiāli – nerūsējošais tērauds, hromētas detaļas, mēbeļu furnitūrai sāk izmantot polimēru materiālus (mākslīgais dzintars).